Izlaidums

Soli pa solim E-pakalpojumu izmantošanā

Mūsu ikdiena pēdējā gada laikā šķiet mainījusies par 360 grādiem. Gribot negribot esam spiesti arvien vairāk draudzēties ar digitālajām tehnoloģijām.  Apgūstam jaunus rīkus, strādājot attālināti un arvien biežāk izmantojam arī e-pakalpojumus. Aizkraukles Interešu izglītības centrs sazinājās ar  Aizkraukles klientu apkalpošanas centru ar mērķi noskaidrot, kurus no e-pakalpojumiem iedzīvotāji izmanto visvairāk. Noskaidrojām, ka visvairāk iedzīvotāji zvana un lūdz palīdzību sekojošu e-pakalpojumu izmantošanā:

• Iesniegums slimības pabalsta saņemšanai (B lapa);
• Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām;
• Mani dati iedzīvotāju reģistrā.

Digitālās nedēļas ietvaros, nolēmām mūsu iedzīvotājiem sagatavot šo 3 pieprasītāko e-pakalpojumu īsas un vienkāršas video pamācības, ar kuru palīdzību arī viņi paši var mēģināt lēnām, savā tempā, soli pa solim apgūt e-pakalpojumu lietošanu.

***

Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta Eiropas kampaņas ALL Digital Week 2021 ietvaros un notiek Latvijā notiek jau 12. reizi un tiek organizēta kā tiešsaistes pasākumu kopums. Nedēļas laikā tiks organizēti gan centrālie pasākumi un diskusijas, kam varēs sekot līdz interneta tiešraidēs, gan arī citi tiešsaistes pasākumi, ko organizēs partneri visos Latvijas reģionos: skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos. Būs iespējams pārbaudīt savas digitālās prasmes pašnovērtējuma testos un konkursos. https://eprasmes.lv/ (pasākumu karte, pasākumu saraksts u.c.)

Digitalās nedēļas 2021 aktualitātes

Jau nākošnedēļ – Digitālā nedēļa 2021!  Šogad Digitālā nedēļa Latvijā notiks jau 12. reizi un to organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), galvenajiem partneriem – Latvijas IT klasteri, Microsoft Latvia, Tet, Kultūras informācijas sistēmu centru un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, kā arī reģionālajiem un nacionālajiem partneriem visā Latvijā.

Šogad “Digitālās nedēļas 2021” ietvaros notiks virkne saistošu pasākumu un diskusiju, kam ikviens interesents varēs sekot līdzi TV24 un interneta tiešraidēs. Katrai nedēļas dienai ir sava tematika, kas saistīta ar digitālajām prasmēm:

·         22. marta – “Digitālās nedēļas 2021” atklāšanas diena – tēma būs sabiedrības paradumu maiņa un esošo iespēju izmantošana.

·         23. marts, tiks veltīta e-pakalpojumiem, kurus iespējams saņemt visa mūža garumā.

·         24. marta fokusā būs uzņēmējiem noderīgas digitālās prasmes.

·         25. martā – īpaša uzmanība tiks pievērsta personas digitālajai identitātei un kiberdrošībai.

·         26. marts –veltīta karjerai IKT nozarē.

Svarīgi, ka šogad katras dienas atklāšanas  pasākumam iespējams sekot līdz  arī TV24  kanālā:

•“Digitālā nedēļa 2021” tiks atklāta 22. martā ar diskusiju “Kā mainīt sabiedrības paradumus un prasmes, izmantojot esošās iespējas?”. Tajā tiks diskutēts par iespējām apgūt  jaunas digitālās prasmes jau šobrīd, kā arī meklētas atbildes uz jautājumu, kāpēc cilvēkiem trūkst motivācija mācīties un apgūt jaunas zināšanas prasmes.  TV 24 Pārraides laiks  15.00-16.00

•23. marta diskusijas “Digitālās prasmes ikdienai” ietvaros tiks runāts par digitālajām iespējām, kuras pieejamas dažāda vecuma grupu cilvēkiem, kā arī spriests par atbalstu tiem cilvēkiem, kuriem tehnoloģijas ir svešas vai nepieciešams atbalsts, lai tās uzsāktu lietot. TV 24 Pārraides laiks  10.00-11.00.

•24. marta nozīmīgākais notikums ir diskusija “Prasmju celšana kā pirmais solis virzienā uz uzņēmuma digitālo transformāciju”, kura ietvaros tiks diskutēts par digitālo prasmju nozīmi biznesa attīstības vecināšanai. TV 24 Pārraides laiks  10.00-11.00.

•25. marts ir veltīts kiberdrošībai. Šajā dienā notiks divi nozīmīgi pasākumi. Rīta diskusijā “Digitālās drošības un identitāte” tiks runāts par to, kā pasargāt sevi un savu digitālo darba vietu, bet vakarā notiks “augsta līmeņa ekspertu diskusiju “Kibernakts 2021 | KIBERNEATKARĪBA”, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par kibertelpu, digitālo higiēnu, elektronisko identitāti, tās nozīmi un aizsardzību. TV 24 Pārraides laiks  – rīta pārraide 10.00-11.00, kā arī Kibernakts pārraide 21.00-22.00

•“Digitālās nedēļas 2021” noslēdzošā diena – 26. marts – būs veltīta karjerai IKT nozarē. Diskusijā “Tava profesija tehnoloģiju nozarē” mērķis ir iepazīstināt jauniešus ar IT nozari un iespējamām profesijām nozarē. TV 24 Pārraides laiks  10.00-11.00.

Šogad digitālās nedēļas laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts novērtēt savas digitālās prasmes atbilstoši  Eiropas Digitālo kompetenču ietvaram- aizpildot  pašnovērtēšanas tiešsaistes testu MyDigiSkills: mydigiskills.eu/lv . Tests aizņems aptuveni 20 minūtes un ļauj novērtēt savas digitālās  kompetences piecās galvenajās jomās:  

•          Informācijas un datu lietpratība

•          Komunikācija un sadarbība

•          Digitālā satura radīšana

•          Drošība

•          Problēmu risināšana

Daudz un dažādi interesanti pasākumi tiek pieteikti visos reģionos un dažādām auditorijām. Latvijā iesaistījušies 183 reģionālie koordinatori – novadu, pilsētu un pašvaldību  iestādes, bibliotēkas, skolas un nevalstiskās organizācijas, kā arī vairāk nekā 40 nacionālie partneri – IKT uzņēmumi, ministrijas un valsts organizācijas. Partneru organizētajiem pasākumiem var sekot līdzi Pasākumu kalendārā. 

Aicina atsaukties nevalstiskās organizācijas

Sarunu cikls “Brīvprātīgā darbs Latvijā. Attīstības scenāriji”

18. martā plkst. 17.00 Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) platformas brivpratigie.lv Facebook kontā notiks tiešraides sarunu cikla par brīvprātīgo darbu "Sarunas dzīvajā! brivpratigie.lv" otrā saruna - "Brīvprātīgā darbs Latvijā. Attīstības scenāriji."

Sarunā projekta brivpratigie.lv vadītājs Ints Teterovskis ar 13. Saeimas deputātu, Saeimas deputātu grupas brīvprātīgā darba veicināšanai vadītāju Mārtiņu Šteinu, Latvijas Jaunatnes padomes Projektu vadītāja Renāti Mencendorfu un Sabiedrības integrācijas fonda Sekretariāta direktori Zaigu Pūci pārrunās brīvprātīgo darbu regulējošo likumdošanu un tajā nepieciešamajiem uzlabojumiem, kā arī meklēs ideālo modeli brīvprātīgo kustības attīstībai Latvijā.

Saeimas deputātu grupas brīvprātīgā darba veicināšanai mērķis izstrādāt grozījumus “Brīvprātīgā darba likumā”, risinot problēmjautājumus un veicinot brīvprātīgā darba attīstību.

Latvijas Jaunatnes padomes misija ir radīt tādu vidi Latvijā, kurā jauniešiem ir kvalitatīvi dzīves apstākļi, lai bērnu un jauniešu organizācijas varētu sasniegt savus mērķus.

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir publisks nodibinājums, kura mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. SIF atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu.

Tiešraides sarunu cikls par brīvprātīgo darbu "Sarunas dzīvajā! brivpratigie.lv" kopš 4. marta ik pārnedēļas tiek pārraidīts Nodarbinātības valsts aģentūras platformas brivpratigie.lv Facebook kontā. Cikla ietvaros brīvprātīgo kustības pārstāvji un eksperti izzinošās sarunās dalīsies viedokļos un pieredzē par brīvprātīgo darbu, tā aktualitātēm un perspektīvām.

Pirmā "Sarunas dzīvajā! brivpratigie.lv" tiešraide "Brīvprātība šodien. Šķēršļi un iespējas" notika 4. martā un tajā tika pārspriesta brīvprātīgā darba organizācija COVID-19 pandēmijas laikā. Sarunas ierakstu iespējams noskatīties brivpratigie.lv un NVA Facebook kontos, kā arī NVA YouTube kontā.

Nākamajā cikla sarunā 1. aprīlī  plkst. 17.00, sarunā "Lepojos, ka esmu brīvprātīgais!" tiks pārrunāti brīvprātības pieredzes stāsti Latvijā.

Pagarinām akciju līdz 28.martam.

Digitālo prasmju pilnveides programma

Lai atbalstītu mūsdienīgu zināšanu apguvi Microsoft savas globālās iniciatīvas ietvaros sadarbībā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC, ISM Vadības un ekonomikas universitāte Viļņā un Igaunijas Biznesa skolu Tallinā radījusi personīgās attīstības programmu – “Digitālo prasmju pilnveides programma Baltijā”. Programmas ietvaros ir iespēja izvēlēties un bez maksas apgūt kādu no četriem programmā piedāvātajiem kursiem:

Biznesa analīze

Šis virziens ietver prasmes darbā ar datiem, piemēram, datu vizualizāciju un analīzi, mākoņdatošanas pamatus un to pielietojumu biznesa attīstībai.

Datu analīze

Mācoties datu analīzi, tiek piedāvāts apgūt datu vizualizācijas pamatus, iemaņas darbā ar Microsoft platformu Power BI un citas pamatzināšanas, kas palīdzēs izmantot datus ikvienā jomā.

Bezkoda un mazkoda programmu izstrāde

Šī kursa ietvaros tiks apgūta programmatūras un sistēmu projektēšana kā arī izstrādes un testēšanas metodes

Lietotņu veidošana

Zināšanas par lietotņu izstrādi, ļaus izstrādāt lietotnes, kas palīdzēs vienkāršot, pārveidot un automatizēt biznesa procesus.

Mācības ilgst 8 nedēļas. Sākums 2021.gada janvārī. Mācības ir bez maksas un noritēs angļu valodā.

Vairāk par programmu lasīt ŠEIT

Kapacitātes projekti

Lai labāk izprastu, kā domāt, gatavojot projekta pieteikumu, un labāk izprastu Kapacitātes projektu finansu plānošanas nosacījumus, izpētei pieejami informatīvā semināra materiāli:

https://www.activecitizensfund.lv/lv/jaunumi/kapacitates-projekti-publiceti-informativa-seminara-materiali.html

AIIC 2020.gads pavadīts radoši strādājot, ievērojot ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus.

AIIC 2020.gads pavadīts radoši strādājot, ievērojot ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus.

Gada sākumā AIIC Vokāli instrumentālais ansamblis un popgrupa “Unikumi” piedalījās valsts konkursā “No baroka līdz rokam” un ieguva godalgotas vietas. Pulciņa “Mākslas akadēmija” audzēknes darbs saņēma atzinību starptautiskajā konkursā “Lidice 2020”. 2020.gadā visi gatavojās paredzamajiem skolēnu  Dziesmu un deju svētkiem, kas diemžēl nenotika. Tomēr uzskatu, ka pandēmijas laikā esam veiksmīgi strādājuši, vadot nodarbības attālināti vai individuāli. Vasarā tika noorganizētas Aktīvās atpūtas un sporta nodarbības un Vasaras radošās darbnīcas bērniem, ko jūlijā un augustā apmeklēja  kopumā 85 bērni. Tāpat esam sadarbojušies ar ANV, piemēram, rīkojot orientēšanās spēli par  godu mūsu Latvijas dzimšanas dienai. Pagodinājums ticis pulciņa "Mākslas akadēmija" audzēkņiem, jo viņu darbi iekļauti Aizkraukles novada izveidotajā 2021.gada kalendārā. Sadarbībā ar Aizkraukles k/n attālināti iededzām lielo novada egli.

Pavasarī tika uzrakstīts un šobrīd īstenojam Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2020. gadam 1. sadaļas Valsts atbalsta nodrošināšana jaunatnes politikas attīstībai pašvaldībās 1.2. apakšsadaļas “Starpnovadu un starpinstitūciju sadarbība jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī” projektu “Sveiks, kaimiņ!” (identifikācijas Nr. VP2020/1.2-4), kura mērķis ir stiprināt Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novadu jaunatnes jomā iesaistīto personu un institūciju kapacitāti, līdzdarbojoties visu novadu jauniešiem un veicinot jauniešu iniciatīvu piedalīties jaunatnes politikas dokumentu izstrādes procesos.  

Projekta ietvaros tika izstrādāts un decembrī izsludināts nolikums “Motivācijas un līdzdalības veicināšana starpnovadu un starpinstitucionālā līmenī jaunatnes jomā”, kas paredz, ka izveidotā sadarbības sistēma motivēs Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novadu jauniešus aktīvi līdzdarboties vairāku jomu attīstīšanai savā novadā vai tiem sadarbojoties, sniedzot iespēju iegūt vienu no nominācijām nākamajā gadā plānotajam Godināšanas pasākumam “JAUNATNES GADA BALVA”, kuras mērķis ir izcelt un novērtēt, kā arī godināt un pateikties tiem Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novadu jauniešiem, pozitīvo pārmaiņu ieviesējiem, kuri ar savu piemēru un gada laikā paveikto ir mainījuši savu un citu jauniešu ikdienu, kā arī skatījumu uz Jaunatnes politikas attīstību novados. 

Kopš  jūlija centrā darbu uzsākusi jaunatnes lietu speciāliste, kura pa šo laiku kopā ar jauniešiem ir piedalījusies apmācībās, pasākumos, projektos, u.c. aktivitātēs, kopīgi meklējuši un raduši dažādus risinājumus kā uzrunāt jauniešus un informēt par aktualitātēm novadā un ārpus tā. Rudenī notika Aizkraukles novada Jauniešu domes vēlēšanas, kur tika uzņemti entuziasma un enerģijas pilni jaunieši, ar skaidru redzējumu par jomas attīstību novadā. Pandēmijas laiks izcēla arī kādus sasāpējušus jautājumus, kuriem tika meklēti risinājumi Starpinstitūciju sanāksmē. Kopā ar dažādu jomu speciālistiem  tika diskutēts par jauniešu atkarību problēmām un tika meklēti risinājumi, kā to novērst, strādājot gan preventīvi ar jauniešiem, gan cīnoties ar sekām. Pateicoties veiksmīgām sarunām, arī jaunieši nāca klajā ar projektu un aktivitāšu idejām, ko īstenot, lai cits citu atbalstītu, kopīgi attīstītos un celtu savu pašapziņu, tāpēc  tiek rakstīti dažādi projekti un īstenotas jaunieši iniciatīvas novada attīstībai jaunatnes jomā, sadarbojoties ar jaundibināto jauniešu biedrību “Morfejus”.

Pieaugušo izglītībā šajā gadā īstenota apmācība četrām bezdarbnieku un darba meklētāju grupām; sadarbībā ar Zemgales NVO centru, noorganizētas datorapmācības NVO pārstāvjiem, turpināts veikt konsultācijas VIAA projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ietvaros. Gada sākumā sadarbībā ar Latvijas Pieaugušo izglītības apvienību (LPIA) programmas NORDPLUS Adult projekta “OLDER Senioru izglītība: Baltijas un Ziemeļu valstu ietvaru salīdzinājumā” ietvaros, AIIC piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Dānijā.  Kā  arī, sadarbībā ar LPIA, Erasmus+ WomenN projekta ietvaros tika veiksmīgi noorganizēti 3 dienu kursi sievietēm "Sociālās prasmes veiksmīgām sievietēm". Kad darbs bija jāsāk īstenot attālināti, veiksmīgi tika noorganizēti bērnu tiesību aizsardzības kursi sadarbības novadu psihologiem, pedagogiem un skolu tehniskajiem darbiniekiem. Aktīvi piedalāmies EPALE organizētajās konferencēs un semināros, kas tiek organizētas par šobrīd aktuālākajām tēmām mūžizglītības kontekstā un piedalījāmies aptaujā, ar mērķi noskaidrot pieaugušo izglītības īstenotāju un citu iesaistīto viedokli par atbilstošāko terminu formulējumu/terminoloģiju pieaugušo izglītībā.

Esmu pateicīga visiem audzēkņiem, viņu vecākiem, AIIC pedagogiem un darbiniekiem par kopā piedzīvoto  šajā gadā!

Ievēlos, lai jaunajā gadā atkal mēs varētu satikties klātienē, jo cilvēkam vajag cilvēku!

Vēlu visiem labu veselību, saticību ģimenē, mīlestību un mieru sirdī!

AIIC vārdā, direktore Zane Romanova

 Foto no popgrupas  “Unikumi” piedalīšanās valsts konkursā “No baroka līdz rokam”.

Skaistus svētkus vēl Interešu izglītības centrs un popgrupas!

Augstākās izglītības iestāžu atvērtība pieaugušajiem

Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotā forum “Augstākās izglītības iestāžu atvērtība pieaugušajiem” ieraksts skatāms:

https://www.facebook.com/Izglitibas.ministrija/videos/180096433702496/.

NVA un LU aicina reģistrētos bezdarbniekus un darba meklētājus tiešsaistē mācīties kritisko domāšanu un informācijas analīzi

Bezmaksas mācībām attālinātās izglītības platformā “Coursera”

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no šī gada 11.novembra piedāvā iespēju mācīties attālinātās izglītības platformā “Coursera” arī bezdarba riskam pakļautiem nodarbinātajiem. Bezmaksas mācībām attālinātās izglītības platformā “Coursera” ir jāpiesakās NVA līdz 2020.gada 14.decembrim.

Aptaujas rezultātu apkopojums par terminoloģiju pieaugušo izglītībā

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija laika posmā no 2020. gada 20. aprīļa līdz 29. maijam īstenoja aptauju par terminoloģijas izmantošanu pieaugušo izglītībā. 

Aptaujas mērķis bija noskaidrot pieaugušo izglītības īstenotāju un citu iesaistīto viedokli par atbilstošāko terminu formulējumu/terminoloģiju pieaugušo izglītībā, lai lietotie termini būtu atpazīstami un saprotami visām iesaistītajām pusēm pieaugušo izglītībā, t.sk. tiem, kuri mācās. Aptaujā par terminoloģijas izmantošanu pieaugušo izglītībā piedalījās 206 respondenti.
Kopumā respondentiem tika lūgts sniegt savu viedokli par 23 terminu formulējumiem pieaugušo izglītībā.

Aptaujas rezultāti par terminoloģiju pieaugušo izglītībā

Aptauju īstenoja Izglītības un zinātnes ministrija ES Erasmus+ programmas projekta "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” (Nr. 614187-EPP-1-2019-1-LV-EPPKA3-AL-AGENDA).

Aptauju izstrādāja un aptaujas rezultātus apkopoja šādi eksperti: Dr.sc.admin. Anita Zaļaiskalne, ES programmas Erasmus+ projekta „Nacionālie koordinatori Eiropas
programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” eksperte, Dr.sc.admin. Gunta Kinta, Akadēmiskās informācijas centrs, Linda Romele, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības
eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos, Laura Iveta Strode, ES programmas Erasmus+ projekta „Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” vadītāja.

Avots:

 https://www.izm.gov.lv/lv/nozares/izglitiba/muzizglitiba

Pieaugušo izglītībā Latvija starp Baltijas valstīm ierindojas 1. vietā

Pēc iedzīvotāju iesaistes pieaugušo izglītībā Latvija starp Baltijas valstīm ierindojas 1. vietā, kopumā ES – 15. vietā

Eiropas Komisija ir iepazīstinājusi ar Eiropas prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Tajā izvirzīti vērienīgi kvantitatīvi prasmju pilnveides (jau esošu prasmju uzlabošanas) un pārkvalificēšanās (jaunu prasmju apgūšanas) mērķi, kas jāsasniedz nākamajos piecos gados (2021. – 2025.).

Infografikā norādīts finansējums, kurš ieplānots visas ES iedzīvotāju atbalstam.

Esošā situācija kopumā ES un mērķi 2025. gadam 

Rādītāji	Mērķi 2025. gadam	Pašreizējais līmenis (pēdējais pieejamais gads)	Pieaugums (%)
Pieaugušo (25–64 g. v.) dalība mācībās 12 mēnešu laikā (izņemot darba vietā vadītas mācības)	50 %	38 % (2016. gads)	+ 32 %
Mazkvalificētu pieaugušo (25–64 g. v.) dalība mācībās 12 mēnešu laikā	30 %	18 % (2016. gads)	+ 67 %
Pieaugušie (25–64 g. v.) bezdarbnieki, kuriem bijusi nesena mācību pieredze: īpatsvars	20 %	11 % (2019. gads)	+ 82 %
Pieaugušie (16–74 g. v.), kuriem ir vismaz digitālās pamatprasmes: īpatsvars	70 %	56 % (2019. gads)	+ 25 %

Pašlaik ES dalībvalstīs sāksies Eiropas Komisijas izstrādātās Eiropas prasmju programmas apspriešana.

Līdz šim dalība pieaugušo izglītībā tika mērīta pēdējo četru nedēļu laikā pirms iedzīvotāju aptaujas veikšanas. Turpmāk Eiropas Komisija plāno aplūkot šos datus 12 mēnešu periodā. Tas nozīmē – turpmāk, kad iedzīvotājus aptaujās par viņu iesaistīšanos pieaugušo izglītībā, tiks aicināts aplūkot pēdējo 12 mēnešu laika periodu nevis pēdējo četru nedēļu, kā tas bija līdz šim.

Kopumā, aplūkojot pieaugušo dalību izglītībā 12 mēnešu garumā, Latvijā 47,5 % iedzīvotāji iesaistījušies pieaugušo izglītībā (t.sk., izņemot darba vietā vadītas mācības – 39 %), liecina Eurostat Pieaugušo izglītības apsekojuma dati par 2016. gadu. Tas ir augsts sniegums, jo Baltijas valstīs pieaugušo izglītības iesaistē apsteidzam Igauniju un Lietuvu, bet kopumā ES ierindojamies 15. vietā.

Igaunijā 2016. gadā pieaugušo izglītībā iesaistījušies 44 % iedzīvotāju, Lietuvā – 27,9 %. Attiecīgi pārējo ES valstu saimē tās ierindojas 21. vietā (Igaunija) un 26. vietā (Lietuva).

Vislabākie rādītāji ir Šveicei (69,1 %), Nīderlandei (64,1 %), Zviedrijai (63,8 %), Norvēģijai (60 %), Austrijai (59,9 %), Ungārijai (55,7 %), Somijai (54,1 %), Īrijai (54,1 %). Ar visu ES valstu datiem var iepazīties šeit.

“Pētījumu dati par iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītībā gada griezumā līdz šim bija pieejami vienu reizi piecos gados, tādēļ arī uz šo brīdi mums ir pieejami dati par 2016. gadu. Dati, kas iegūti pēc iepriekšējās metodoloģijas – četru nedēļu griezumā pirms iedzīvotāju aptaujas veikšanas – ir pieejami reizi gadā. 2019. gadā pēdējo četru nedēļu laikā, kad veikta aptauja, 7,4 % Latvijas iedzīvotāji bija iesaistījušies pieaugušo izglītībā. Izmainot pētījumu metodoloģiju, sākot ar 2022. gadu ir plānots, ka par iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītībā 12 mēnešu periodā būs pieejami statistikas dati par katru gadu. Tas ir liels solis pretī tam, ka varēsim sekot līdzi aktuālajai situācijai Latvijā un tūlītēji reaģēt uz aktuālajām pieaugušo mācīšanās paradumu tendencēm,” skaidro Jeļena Muhina, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte.

Ar Eiropas Komisijas izstrādāto Eiropas prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai var iepazīties šeit.

Kintija Bulava,
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departaments,
kintija.bulava@izm.gov.lv