Konference jaunatnes jomā strādājošajiem “Nākamais solis darbā ar jaunatni — brīvprātīgais darbs”.
Šī gada 14. oktobrī Rīgā, H2O 6 kvartālā, norisinājās ikgadējā konference jaunatnes jomā strādājošajiem. Šogad tās tēma bija “Nākamais solis darbā ar jaunatni — brīvprātīgais darbs”.
Tās mērķis bija pārrunāt, kā efektīvāk atbalstīt jauniešu brīvprātīgo darbu, lai tas nestu ilgtermiņa ieguvumus gan pašiem jauniešiem, gan sabiedrībai kopumā.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsvēra, ka Latvija var lepoties ar vairāk nekā 1000 aktīviem brīvprātīgā darba veicējiem, kuru darbība prasa mērķtiecīgu un sistemātisku atbalstu.
Viņš atgādināja, ka brīvprātīgais darbs ir mācīšanās un apzinātas izvēles process, nevis spiests pienākums.
Dereks Klīrijs no organizācijas Localise National Youth Volunteers norādīja, ka brīvprātīgais darbs ir kā sēkla, kas iesēta jaunieša dzīvē — jo agrāk viņš tajā iesaistās, jo lielāka iespēja, ka to turpinās arī nākotnē.
Īrijas pieredze rāda, ka jauniešiem ir jādod iespēja pašiem izvēlēties, kur un kā iesaistīties, nevis jāuzspiež uzdevumi. Īpaši nozīmīgs ir brīvprātīgā darba portfolio, kas palīdz apkopot pieredzi un veicina attīstīt prasmes.
Klīrijs uzsvēra, ka, piemēram, darbs slimnīcās vai senioru pasākumu organizēšana ir vērtīga pieredze — tā māca gan sadarbību, gan kalpošanas nozīmi.
Pāvels Vasiļjevs no Igaunijas organizācijas Shokkin Group! pievērsās jautājumam par jauniešu iesaisti, uzsverot zīmola un piederības sajūtas nozīmi. Viņaprāt, brīvprātīgajam darbam jābūt atpazīstamam un emocionāli piesaistošam, lai mazinātu jauniešu vientulību.
Komunikācijai jābūt autentiskai, vienkāršai un mūsdienīgai, jo jaunieši ātri zaudē interesi, ja informācija ir sarežģīta vai formāla.
Pētniece Liene Valdmane iepazīstināja ar statistikas datiem, kas parāda, ka brīvprātīgais darbs saglabā aktualitāti, ja tas ir personiski nozīmīgs pašiem jauniešiem.
Lai arī kopējā aktivitāte dažkārt samazinās, jaunieši, kuri redz šajā darbā jēgu, iesaistās daudz intensīvāk.
Paneļdiskusijā “Brīvprātīgais darbs: kāpēc un kā?” piedalījās Randa Kenge, Aleksandra Lange, Staņislavs Babins, Valters Siksna un Loviša Kerubīne.
Dalībnieki dalījās savā personiskajā pieredzē, atklājot, kā viņi nonāca līdz brīvprātīgajam darbam un ko tas viņiem devis.
Diskusijas dalībnieku stāsti apliecināja galveno konferences atziņu — brīvprātīgais darbs apvieno mācīšanos, kalpošanu un piederības sajūtu, vienlaikus mazinot vientulību un veicinot sabiedrisko aktivitāti.
Konferences otrajā daļā dalībniekiem bija iespēja piedalīties divās tematiskajās darbnīcās, kurās tika padziļinātas zināšanas par brīvprātīgā darba metodēm un jaunām pieejām.
Kopumā visi eksperti un dalībnieki bija vienisprātis — brīvprātīgais darbs nav skaitļi, bet gan prasmes, attieksme un reālas dzīves pieredze.
Galerija:/sakums/jauniesi/gallery/params/group/285750/#slice1842643
