XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kolektīvi, kas gatavojās svētkiem, katrs saņēma savu pērli, kas bija jānokrāso zaļā vai rozā pamatkrāsā un ar balto krāsu jāveido ornamenti, nospiedumi, nosaukumi utt. Katra pērle ir unikāla un neatkārtojama. Foto redzamas ANIIC pulciņu apgleznotās pērles, kuras bērni kopā ar savu pulciņa pedagogu tika kopīgi apgleznotas. Tās radītas ar mīlestību. Foto redzamas ANIIC pulciņu - Krāsu prieks, Filcēšana, Datorgrafika un popgrupas "UNIKUMI" neatkārtojamās pērles.
Kopīgajā aktivitātē “Savīšanās ceļš” iesaistās kolektīvi no visas Latvijas, radoši apgleznojot kopumā 2426 pērles. No 19. maija līdz 3. jūnijam Latvijas pašvaldībās svinīgās ceremonijās svētku dalībnieki savas apgleznotās pērles nodod kādam no svētku vēstnešiem ‒ virsdiriģentiem, mākslinieciskajiem vadītājiem, deju lielkoncerta virsvadītājiem.
Apgleznotās pērles svētku laikā pārtaps vides objektā “Vijums”, kas tiks izveidots Latvijas kartes kontūrā, simboliski savijot visu Latviju vienā svētku ritmā. Vides objektu svētku laikā ikviens interesents un svētku dalībnieks varēs aplūkot Vērmanes dārzā. “Vijuma” autors ir jau pasaulē atzinību guvušais scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš.
Kā norāda svētku dalībnieku gājiena režisore Inga Krišāne, svētku gaidīšanas aktivitāte “Savīšanās ceļš” un vides objekts “Vijums” idejiski ir cieši saistīts arī ar svētu gājiena norisi – svētku tapšanā ir nozīmīgs katrs dalībnieks, katrs kolektīvs, kas kā pērle savij savu radošo enerģiju kopīgā vijumā svētku notikumos un gājienā
Gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, 22. maijā Vīgantes parkā tika filmēta novada vizītkarte svētku aktivitātei “Savīšanās ceļš”. Filmēšanā no katras novada apvienības piedalījās 10 skolēnu kolektīvu dalībnieki, kopumā 60 jaunieši. Svētku vēstnesim ‒ deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” virsvadītājam Agrim Daniļevičam ‒ tika nodotas skolēnu apgleznotās simboliskās pērles.
Pasākumu filmēja svētku organizatori ar TV24 televīzijas pārstāvjiem. Video par Aizkraukles novada kolektīviem būs skatāms 16. jūnijā pulksten 20.30 TV24. 17.jūnijā pl. 12.30 un pl. 14.30. Savukārt jau šobrīd šī notikuma video, ko veidojusi Aizkraukles novada vidusskolas skolniece Krista Romanova, ir skatāms Aizkraukles novada Interešu izglītības centra sociālo tīklu vietnēs Facebook un Instagram.
Kādēļ Aizkraukles novada XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku simboliskās pērles uz Rīgu ceļā devās tieši no Vīgantes parka un no vietas Staburaga pagastā, kur Daugavas dzelmē dus Staburaga klints?
“Staburaga pagasts ir vieta, kur rodams dziesmu svētku iesākums un šodienas turpinājums,” skaidro Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja un filmēšanas scenārija autore Anta Teivāne. “Ir zināms, ka jau 1884. gadā Kokneses Dziedāšanas biedrība, piedaloties brāļiem Jurjāniem, sarīkoja izbraukumu liellaivās pāri Daugavai uz Staburagu, lai šo skaisto vietu apdziedātu. Iespējams, tas ir pirmais koru koncerts šajā vietā, kurš noticis vasarā, pirms 141 gada. Sēlijas koru aktivitātes un dziesmu svētku rīkošana bijušās Vīgantes muižas parkā sākās neatkarīgās Latvijas valsts laikā. 1923. gadā šeit notikusi Dziesmu diena, taču pirmie oficiālie Staburaga dziesmu svētki, kuru virsdiriģents bija Teodors Reiters, datējami ar 1924. gada 24. jūniju, un šogad varam svinēt 101. gadskārtu.”
1936. gadā pēc Jāņa Križus projekta no krasta plienakmeņiem sāka celt estrādi, tajā bija paredzētas vietas līdz 800 dziedātājiem un 10 000 skatītājiem. 1939. gada dziesmu svētki bija pirmie jaunajā estrādē un pēdējie Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Svētki notika arī padomju okupācijas laikā līdz Pļaviņu HES celtniecībai, kad šo kultūrvēsturisko ainavu un arī estrādi pārklāja Daugavas ūdeņi. 1965. gadā Vīgantes estrādē noritēja pēdējie dziesmu svētki. Virsdiriģents bija Jānis Ozoliņš, kā viesis no Rīgas tika uzaicināts Leonīds Vīgners, diriģēja arī Gido Kokars, Jānis Brants, pļaviņietis Tālivaldis Mekšs un citi. Vēlākajos gados estrāde ierīkota no jauna un koru dziedāšanas tradīcija turpinās līdz šodienai.
“Staburaga pagastā, netālu no parka, atrodas arī komponista Pētera Barisona dzimtās mājas “Skudras”. Šajā apkārtnē pagājušā gadsimta 20. gados tika nodibinātas četras kultūras biedrības, un katrai bija arī savs koris. Darbojās arī neliels orķestris. Visās šajās muzikālajās aktivitātēs kā dziedātājs un muzikants aktīvi piedalījās arī Pēteris Barisons – jaunais komponists, diriģents, gadsimta ceturksni vēlāk arī neoficiālās dziesmu svētku himnas "Dziesmai šodien liela diena" autors. Novadnieks, ar kuru lepojamies,” stāsta Anta Teivāne.
